Interneta un sociālo tīklu nozīme esot trimdā

Internets tomēr ir baigā štelle. Esot Maskavā, absolūti nelikās, ka esmu kaut kur prom. Portāli un sociālie tīkli rada iespaidu, ka esmu lietas kursā par visu, kas notiek Latvijā, ko dara draugi. Caur Skype var sarunāties ar tuviem cilvēkiem. Klausījos Radio 101. SWH gan galīgi pa i-netu neiet, gribējās no rītiem panu Kleksi paklausīties, bija tā kā pierasts, pietrūka. 

Es tagad noteikti atklāju kaut ko satriecošu, ko lasītājs nu nekādi nebūtu iedomājies, ja es šo te nebūtu ierakstījis. Te varu piebilst tikai to, ka esot trimdā, interneta iespējas es novērtēju pavisam citādāk.

Atkal Rīgā

Svētdiena, kravāju čemodānu, vakarā braucu mājās. Lai tiktu ārā no kopmītnēm ar čemodānu, pie dežūrējošās administratores bija jāpaņem spravka (te bez spravkas nekas nenotiek), ka man ir viens čemodāns, un tas ir manējais. Ejot ārā spravku biezā žurnālā iereģistrēja lokālā apsardze, pie vārtiem spravku savāca milicijas postenis. Čemodānā iekšā, protams, neviens jau neskatījās, teorētiski tāpat varēju nospert dajebko.


Brauciens ok, tikai Jēkabpilī stundu stāvējām, šoferi mainīja riepu. Pirmdienas rītā esmu Rīgā, gaidu ielūgumu un vēl šādus tādus papīrus no MVU, lai dabūtu mācību vīzu. Kas to lai zina, cik ilgi tas būs. Solīja jau, ka viss būšot paātrinātā kārtībā. Ko viņiem nozīmē paātrināta kārtība...