Ar Ziemassvētkiem (pareizticīgo) te ir tā, ka tie galīgi nesakrīt ar katoļu un luterāņu Ziemassvētkiem. Ja Latvijā Ziemassvētki ir pirms Jaungada, tad Krievijā tie ir uzreiz pēc tā. Šogad pat no 1. līdz 10. janvārim ir brīvdienas, visiem, nevis tikai skolēniem un studentiem. Arī eksāmenu sesija ir nevis janvārī, kā pierasts Latvijā, bet sākas decembra vidū un turpinās līdz pašam Jaungadam, un pat dažas dienas janvārī. Par cik līdz 10. janvārim brīvdienas, tad pēdējie eksāmeni mums būs 11. un 13. janvārī. Bēdīgākais tajā visā ir tas, ka netiku uz Latviju šajā laikā, kā to kādreiz biju plānojis, jo skriet uz nedēļu uz Latviju un tad uzreiz atpakaļ uz Maskavu, un tad atkal uz Latviju nav nekāda jēga, būtu tikai lieka naudas izsviešana.
Koncertā uzstājās Maskavas labākie mūziķi, ar ērģelēm saspēlējās visdažādākie instrumenti - gan pūšamie, gan stīgu - trompete, flauta, saksofons, mežrags, čells, klavesīns, oboja, arfa, pat akustiskā ģitāra. Iespaidīgs solistu dziedājums. Līdz šim man kaut kā sieviešu klasiskā dziedāšana, īpaši soprānu, asociējās ar diezgan neizturamu un diskomfortu radošu spiegšanu, un man vienalga, ka viņas to gadiem ilgi ir trenējušās darīt un tas ir nenormāli augstvērtīgi. Bet šajā koncertā vai nu tā telpas akustika vai ar kaut ko atšķirīgs dziedājums, bet tiešām patika, pirmo reizi mūžā reāli patika. Koncerts notika pustumsā, faktiski tikai sveču gaismā. Ziemassvētku sajūtu pastiprināja mazas eglītes pie katras kolonnas, kuras tiešām gaumīgi izdekorētas ar gaismas diodītēm..To spīdēšana pustumsā radīja īpaši sirreālu atmosfēru. Viss kopā - gan katedrāle, gan koncertzāle, gan zāles noformējums, gan jaudīgās ērģeles un pats koncerts atstāja neaizmirstamu iespaidu. Šāda koncerta dēļ bija vērts palikt Maskavā. Atkal paldies Oļesjai.
Vienīgais, kas nepatika, bija tas, ka cilvēkiem koncerts bija par garu, un otrajā daļā sākās koncerta masveidīga pamešana, kas tomēr krita uz nerviem. Ja sākumā zāle bija pārbāzta, tad beigās 1/3 jau bija prom nesagaidot pēdējos akordus.
