Tā nu ir sagadījies, ka esmu uzsācis studijas maģistrantūrā Maskavas Lomonosova Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. Lai man nebūtu jāatkārto atkal un atkal viens un tas pats neskaitāmiem interesentiem, top šī dienasgrāmata. Tajā īsi aprakstīšu savus piedzīvojumus un iespaidus Maskavā. Lasīt jāsāk no visvecākā ieraksta, kuru var atrast pašā apakšā un vairākas reizes nospiežot pogu "vecākas ziņas".

otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Ziemassvētku koncerts

Ar Ziemassvētkiem (pareizticīgo) te ir tā, ka tie galīgi nesakrīt ar katoļu un luterāņu Ziemassvētkiem. Ja Latvijā Ziemassvētki ir pirms Jaungada, tad Krievijā tie ir uzreiz pēc tā. Šogad pat no 1. līdz 10. janvārim ir brīvdienas, visiem, nevis tikai skolēniem un studentiem. Arī eksāmenu sesija ir nevis janvārī, kā pierasts Latvijā, bet sākas decembra vidū un turpinās līdz pašam Jaungadam, un pat dažas dienas janvārī. Par cik līdz 10. janvārim brīvdienas, tad pēdējie eksāmeni mums būs 11. un 13. janvārī. Bēdīgākais tajā visā ir tas, ka netiku uz Latviju šajā laikā, kā to kādreiz biju plānojis, jo skriet uz nedēļu uz Latviju un tad uzreiz atpakaļ uz Maskavu, un tad atkal uz Latviju nav nekāda jēga, būtu tikai lieka naudas izsviešana.

Tā nu esmu Maskavā bez nekādas svētku sajūtas ar apziņu, ka Latvijā visi svin. Taču pateicoties Oļesjas gādībai izdevās apmeklēt lieliskāko Ziemassvētku koncertu, kādu es savā mūžā līdz šim esmu dzirdējis. Koncerts notika gotikas stilā būvētā diezgan palielā katoļu katedrālē, kuras nosaukumu pārtulkot latviski man pat ir pārāk sarežģīti - Римско-католический кафедральный собор Непорочного Зачатия Пресвятой Девы Марии. Pēc izmēriem katedrāle aptuveni līdzīga Rīgas Domam, pat nedaudz lielāka. Konertzālē atrodas vienas no lielākajām ērģelēm Krievijā.

Koncertā uzstājās Maskavas labākie mūziķi, ar ērģelēm saspēlējās visdažādākie instrumenti - gan pūšamie, gan stīgu - trompete, flauta, saksofons, mežrags, čells, klavesīns, oboja, arfa, pat akustiskā ģitāra. Iespaidīgs solistu dziedājums. Līdz šim man kaut kā sieviešu klasiskā dziedāšana, īpaši soprānu, asociējās ar diezgan neizturamu un diskomfortu radošu spiegšanu, un man vienalga, ka viņas to gadiem ilgi ir trenējušās darīt un tas ir nenormāli augstvērtīgi. Bet šajā koncertā vai nu tā telpas akustika vai ar kaut ko atšķirīgs dziedājums, bet tiešām patika, pirmo reizi mūžā reāli patika. Koncerts notika pustumsā, faktiski tikai sveču gaismā. Ziemassvētku sajūtu pastiprināja mazas eglītes pie katras kolonnas, kuras tiešām gaumīgi izdekorētas ar gaismas diodītēm..To spīdēšana pustumsā radīja īpaši sirreālu atmosfēru. Viss kopā - gan katedrāle, gan koncertzāle, gan zāles noformējums, gan jaudīgās ērģeles un pats koncerts atstāja neaizmirstamu iespaidu. Šāda koncerta dēļ bija vērts palikt Maskavā. Atkal paldies Oļesjai.

Vienīgais, kas nepatika, bija tas, ka cilvēkiem koncerts bija par garu, un otrajā daļā sākās koncerta masveidīga pamešana, kas tomēr krita uz nerviem. Ja sākumā zāle bija pārbāzta, tad beigās 1/3 jau bija prom nesagaidot pēdējos akordus.

3 komentāri:

  1. Hmm, nekad agrāk dzīvē to baznīcu redzējis nebiju. Bik pārsteigums, ka tik monumentāla svešas kristīgās reliģijas ēka Maskavā ir, ņemot vērā visnotaļ saspīlētās starpkonfesiju attiecības. Paldies par info!

    AtbildētDzēst
  2. lūdzu! seko līdzi manam emuāram un uzzināsi tik dauz ko jaunu!

    AtbildētDzēst
  3. :) jā, jā, jā, sekoju, Tev tur raibi/jautri.

    AtbildētDzēst