Bija tāds gadījums. Brauc samasvals, pretī žigulis ar tālajiem, žigulis apžilbina samasvalu, samasvals uzbrauc žigulim...
Sēžam lekcijā ar nosaukumu "Pasaules kultūras attīstības etapi". Pasniedzēja aizrautīgi stāsta par Seno Grieķiju, Periklu un Akropoli kā tā laika Grieķijas kultūras uzplaukuma simbolu (5.- 4. gs. BC). Tajā auditorijā logi, pie tam lieli, gandrīz pa visu sienu, atrodas auditorijas priekšā. Pasniedzēja sēž tieši tur, ar skatu pret auditoriju, un attiecīgi ar muguru pret logiem.
Tajā dienā lija lietus un bija spēcīgas vēja brāzmas. Pēc vienas tādas brāzmas pēkšņi milzīgais logs ar lielu troksni, aizlidinot pa gaisu žalūzijas, atsprāga vaļā, tādējādi gandrīz ar apakšējo malu-stūri trāpot pasniedzējai pa galvu. Faktiski, ja viņa nebūtu paspējusi galvu pieliekt, tad tā arī būtu bijis. Ņemot vērā to ātrumu, kā tas logs atsprāga vaļā, un tā masu, sekas varēja būt ne visai patīkamas. No tā negaidītā skata auditorijā uz kādu brītiņu iestājās kapa klusums, taču ātri vien puikas logu aizvēra, pasniedzēja ātri savācās un lekcija turpinājās, it kā nekas nebūtu bijis. Kulminācija šim incidentam bija brīdī, kad kāds pagriezās un pačukstēja aizmugurējiem: "Это был гнев Зевса!".*
Kādas pāris dienas pēc tam šarmantā meitene no Serbijas (viņa nav no mūsējā kursa, bet mums atsevišķas lekcijas ir kopējas ar citiem kursiem) izstāstīja, ka tā esot bijusi viņa, kas to logu aizvērusi, bet rokturi neaizgriezusi, jo nevarējusi aizsniegt. Visu nākamo dienu esot pārdzīvojusi, kā būtu, ja nu viņa dabūtu sēdēt cietumā par nejaušu slepkavību.
Sēžam lekcijā ar nosaukumu "Pasaules kultūras attīstības etapi". Pasniedzēja aizrautīgi stāsta par Seno Grieķiju, Periklu un Akropoli kā tā laika Grieķijas kultūras uzplaukuma simbolu (5.- 4. gs. BC). Tajā auditorijā logi, pie tam lieli, gandrīz pa visu sienu, atrodas auditorijas priekšā. Pasniedzēja sēž tieši tur, ar skatu pret auditoriju, un attiecīgi ar muguru pret logiem.
Tajā dienā lija lietus un bija spēcīgas vēja brāzmas. Pēc vienas tādas brāzmas pēkšņi milzīgais logs ar lielu troksni, aizlidinot pa gaisu žalūzijas, atsprāga vaļā, tādējādi gandrīz ar apakšējo malu-stūri trāpot pasniedzējai pa galvu. Faktiski, ja viņa nebūtu paspējusi galvu pieliekt, tad tā arī būtu bijis. Ņemot vērā to ātrumu, kā tas logs atsprāga vaļā, un tā masu, sekas varēja būt ne visai patīkamas. No tā negaidītā skata auditorijā uz kādu brītiņu iestājās kapa klusums, taču ātri vien puikas logu aizvēra, pasniedzēja ātri savācās un lekcija turpinājās, it kā nekas nebūtu bijis. Kulminācija šim incidentam bija brīdī, kad kāds pagriezās un pačukstēja aizmugurējiem: "Это был гнев Зевса!".*
Kādas pāris dienas pēc tam šarmantā meitene no Serbijas (viņa nav no mūsējā kursa, bet mums atsevišķas lekcijas ir kopējas ar citiem kursiem) izstāstīja, ka tā esot bijusi viņa, kas to logu aizvērusi, bet rokturi neaizgriezusi, jo nevarējusi aizsniegt. Visu nākamo dienu esot pārdzīvojusi, kā būtu, ja nu viņa dabūtu sēdēt cietumā par nejaušu slepkavību.
Tādas, lūk, mums dramatiskas lekcijas mēdz būt.
* Tās bija Zeva dusmas! (Zevs grieķu mitoloģijā bija debesu un pērkona dievs, visu dievu valdnieks)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru