Tā nu ir sagadījies, ka esmu uzsācis studijas maģistrantūrā Maskavas Lomonosova Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. Lai man nebūtu jāatkārto atkal un atkal viens un tas pats neskaitāmiem interesentiem, top šī dienasgrāmata. Tajā īsi aprakstīšu savus piedzīvojumus un iespaidus Maskavā. Lasīt jāsāk no visvecākā ieraksta, kuru var atrast pašā apakšā un vairākas reizes nospiežot pogu "vecākas ziņas".

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Vakar sajutu kosmosu

Vakar Oļesja mani izveda pastaigāties pa Maskavu. Apmeklējām Kosmonautikas muzeju (Мемориальный музей космонавтики). Ko tik tur nevarēja apskatīties!

Jau pats muzeja interjers izveidots tā, ka rodas patiesi sirreāla sajūta.  Šādu efektu rada  tumšie, kā  debesis ar zvaigznēm veidotie griesti un izgaismojums. Vairākās ekspozīcijās redzams viss, kas saistīts ar kosmosa apgūšanu. Autentiski pirmo apguvēju dokumenti un pieraksti, Cialkovska un Koroļova privātās lietas, meteorītu fragmenti, dažādu lidaparātu, orbitālo staciju, mākslīgo pavadoņu un raķešu maketi, Zemes fotogrāfijas no kosmosa,  kosmiskai tēmai veltītas gleznas. Apskatāmi un pa kluso pat aptaustāmi (eksponātus ar rokām aiztikt nedrīkst) arī autentiski kosmosu izlidojušie melni apdeguši lidaparāti un atgriešanās kapsulas, no kuriem vēl aizvien uzvēdī sviluma smaka. Plašā klāstā redzami visdažādākie skafandri, spectērpi un citi kosmiskie atribūti.

Muzejā ir iespēja arī ieiet un no iekšpuses apskatīties kosmosa kuģi "Mir-3". Šaurs jau viņš ir, nezinu, kā tur var pavadīt ilgu laiku. Guļamvietas tur nemaz nav, jo bezsvara stāvoklī esot vienalga, kur un kā aizmigt.  Kuģī apskatāms arī kosmiskais WC.

Kosmosa muzeja iekšskats
Nostaigājām pa muzeju kādas trīs stundas, tik daudz tur visa kā. Ja gadās būt Maskavā, iesaku apmeklēt. Metro stacija "ВДНХ", muzejs atrodas pie pašas stacijas, jāpāriet tikai pāri ielai, atpazīstams pēc augsta un redzēta pieminekļa, kas attēlo raķetes lidojumu debesīs. Biļete maksā tikai 100 RUB (~1,70 Ls). Man, kā Krievijas augstskolas studentam, ieeja vispār bija par velti.

Tāda tā ВДНХ izskatās
Izgājām arī līkumu pa pašu "ВДНХ". Abreviatūra ir saīsinājums no выставка достижений народного хозайства (tautsaimniecības saniegumu izstāde). Izstāde izpaužas kā diezgan liela teritorija, kurā atrodas daudz dažādi paviljoni. Galvenā ieeja ir caur lielu arku. Padomju laikos šajos paviljonos katra republika demonstrēja savus tautsaimniecības sasniegumus. Oļesjas vecmāmiņa savulaik no Latvijas tur braukusi un demonstrējusi savu supergovi. Tagad šis komplekss ir noplucis, paviljonos tirgo dažādas preces, apģērbu, elektroniku u.tml. "ВДНХ" ir pārvērties par tirdzniecības centru. Vairāki paviljoni vispār ir pamesti, stikli izsisti un logi aizsisti ar krusteniskiem dēļiem. Žēl, jo daži no tiem ir tiešām ar ļoti interesantu fasādi un skulptūrām, īsti arhitektūras pieminekļi.

Vēlreiz milzīgs paldies Oļesjai par šo ekskursiju! 

P.S. Par Oļesju man te vairāki jautā. Oļesja dzīvo Maskavā, ļoti labi runā latviski, viņas mamma ir latviete. Oļesja darbojas mārketinga jomā un vismaz reizi gadā gadā brauc uz Latviju. Kā es ar viņu iepazinos? Izlasiet vēlreiz beigas ierakstam par Reiter Līg un Valodu festivālu.

7 komentāri:

  1. Varbūt pāris vārdus par Oļesju, jeb es kaut ko esmu palaidis garām? :)

    AtbildētDzēst
  2. ko ta es te iešu anonīmiem kaut ko stāstīt! Varbūt tavi nodomi nav tīri! :)))

    AtbildētDzēst
  3. Labāk pastāsti par Oļesjas v-māmiņas supergovi :) Ko ta šamā mācēja darīt?

    AtbildētDzēst
  4. Pamatā supergovs izpildīja trīs pamattrikus - leca caur degošu riņķi, staigāja pa virvi pašā paviljona kupolā un brauca ar divriteni.

    Bija arī ekstremāls triks, kura izpildīšanas laikā paviljonā iestājās kapa klusums. Tā laikā vecmāmiņa uz vairākām minūtēm iebāza savu galvu nezvēra mutē, bet supergovs viņai nenodarīja ne mzāko ļaunumu. Pats par sevi saprotams, govs mācēja skaitīt, pazust vienā vietā un parādīties citā, kā arī paklanīties.

    Par papildus samaksu pieskaroties supergovij varēja atbrīvoties no dažādām atkarībām un iekodēties uz laimi. Klīda arī runas, ka supergovs tīri labi mācēja likt flīzes un piedzīt parādus.

    AtbildētDzēst
  5. Ja sanāk, aizej uz "Poļe čuģes" muzeju, baigi interesanti būtu par to palasīt - nez ir tur visas tās kompotu burciņas un samocveti vai nav. Kādreiz biju Maskavā, un kā reiz VDNH teritorijā tas muzejs bija izvietots, bet nebija laika.

    AtbildētDzēst
  6. Izskatās, ka Maskavā viss mierīgi. Bet vai VDNH autovilcieniņš (http://raf.ucoz.lv/photo/11-0-1257) vēl braukā?

    AtbildētDzēst
  7. zini, tad kad es tur biju, tādu toč neredzēju!

    AtbildētDzēst