Iepirkšanās

Kad lielās likstas ir aprakstītas, varu pievērsties ikdienišķākām lietām, viena no tām ir iepirkšanās. Būtībā viss ir nodrošināts kopmītnēs, te darbojas vesela industrija - milzīgajā foajē ir banku filiāles, divi bankomāti, aptieka, vēl šādas tādas pārtikas un sadzīves ķīmijas bodītes. Pastaigājot vēl pa koridoru labirintiem, kas savieno manu korpusu "Б" ar galveno korpusu "A" (tā ir tā vidējā, visaugstākā ēka) un citiem korpusiem, var atrast gan grāmatu veikalus, gan ziedu veikalus, kopētavu (tā kā mūsu Copy Pro, tikai mazāka), pasta nodaļu un ko tik vēl ne. Ir arī milzu ēdnīca, paēst var par ~120RUB (~2Ls), kas vispār priekš studentu ēdnīcas ir padārgi, es šādu summu maksāju savas Peldošās darbnīcas "Bufetē", kur kvalitāte un porciju lielums nav salīdzināms ar MVU ēdnīcu.

Bet par cik man tās piparbodītes nepatīk arī Latvijā, tad izgāju ielās pameklēt kaut ko normālāku. Pilnīgi nejauši uzgāju iepirkšanās centru "Ашан сити", kas pēc stila, izskata un lieluma ir aptuveni tāds kā mūsu "Alfa" vai "Spice". Iepirkšanās process tāds pats, nekādas atšķirības, tikai dažas īpatnības. Viena no tām - Latvijā, ja pircējs stumj iepirkumu ratiņus, un viņam kāds stāv ceļā vai tml., tad stūmējs minstinās, mīņājas, trinas, un ja šķērslis galīgi viņu nepamana, tad palūdz palaist. Te, savukārt, ratiņstūmēji bez stresa stumjas normālā ātrumā, pirms šķēršļiem praktiski nebremzējot, tādējādi ceļā stāvošie normāli palido malā. Pēc pāris reizēm, kad pētot kādu plauktu, atrāvos pa muguru un sāniem ar garāmbraucošajiem ratiņiem, sāku ieņemt tādu pozīciju un nostāties tā, lai no šādiem ratiņtriecieniem izvairītos. Otra īpatnība ir savstarpējā laipnību apmainīšanās starp pircējiem. Tajās pāris reizēs, kad apmeklēju lielveikalu, katru reizi biju liecinieks tādiem dialogiem, kā "когда наежаеш, извинятся надо - рот закрой - шалава!" un pagrūstīšanās rindā pie kasēm. Un šīs laipnības nevis starp vecām, kašķīgām tantēm, bet jaunām, simpātiskām sievietēm.

Nauda - ļoti grūti pierast pie tiem kvantumiem. 1000RUB ir ~20Ls. Naudaszīmes ir vesels žūksnis, es nekad pie kases nevaru atrast īstās, viņas jūk, krīt zemē, nelien makā pēc izmēra u.tml. Arī psiholoģiskais moments - kad pie kases par ne visai lielu pirkumu sarēķina 470RUB, pirmajā brīdī liekas ārprāts, nu es tagad esmu iegrābies. Īstenībā tas ir ~9Ls. Par cenām runājot, tās ir pilnīgi tādas pašas, kā Rīgā, šis tas ir par kādiem pāris santīmiem dārgāks, šis tas par kādu santīmu lētāks. Brauciens metro maksā 26RUB, kas ir ~0,50Ls, nopērkot to vienu, tādu pašu, kā Rīgā, e-talonu, kamēr neizlien virspusē, var braukāt turp atpakaļ krustām šķērsām kaut vai visu dienu.

Vēl lielveikalā redzēju tualetes papīru ar nosaukumu "CleanOK". Gar ielu malām te ik pa brīdim ir improvizētas letes, kur tirgo visādus niekus - makus, karotes, suvenīrus, uzkodas, dzērienus u.tml. Pie letes, kur tirgo lietussargus, redzams uzraksts 'Зонты дождевые" (lietussargi no lietus). Nosmējos pie sevis - interesanti, kādi lietussargi vēl var būt. Labi, labi, kāds jau man te Rīgā, kad šo stāstīju, apskaidroja, ka var būt arī "Зонты солнечные", t.i. saulessargi.