Otrā diena - trīs tikšanās

Pirmā tikšanās 11.00 Žurnālistu savienībā, kura atrodas diezgan stilīgā "РИА Новости" ēkā, kas  atšķīrās no apkārtējām celtnēm.ar modernāka dizaina fasādi. Tur iepazīstināja ar pārējiem maģistrantiem un Starptautiskās Žurnālistu savienību konfederācijas ģenerālsekretāru un Krievijas Žurnālistu savienības sekretāru Ašotu Džazojanu, kurš ir šī projekta iniciators un kūrē to no Maskavas puses. Džazojans izrādījās patīkams un omulīgs ar armēņu akcentu runājošs kungs. Beidzot noskaidrojās, ka projektu organizē MVU Žurnālistikas fakultāte (žurfaks), Starptautiskā Žurnālistu savienību konfederācija un NVS valstu humānās sadarbības fonds, kas to visu sponsorē. Projekta būtība ir savākt kopā maģistratus no visām bijušajām PSRS republikām un tādējādi veidot humānos sakarus starp visām republikām, vienkāršāk izsakoties, cīnīties par tautu draudzību. Maģistrantūras kurss saucas "Multimediji un starpkultūru komunikācija", esam 12 maģistranti. 

Nedaudz kaut ko papļāpājām ar viņu un pārējiem maģistrantiem, tad mūs veda atrādīt Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam Vsevolodam Bogdanovam. Bogdanovs iepazinās ar katru, pajautāja, ko kurienes katrs ir, pēc tam kādu pusstundu dalījās pārdomās par to, ka katastrofāli ir zudis prestižs žurnālista profesijai, ka to pamazām vajag uzlabot u.tml. Svarīgi ir nevis vienkārši sagatavot kādu materiālu, bet lai šīs publikācijas iespaidā kaut kas mainītos. Vēl izteicās, ka žurnālistikas kvalitāti grauj internets, taču viņš prognozēja, ka tas mainīsies, un pēc laika internets atkal būšot tikai saziņas līdzeklis. Tam nu es nekādi negribu piekrist. Beigās Bogdanovs katram no mums uzdāvināja paša sarakstītu grāmatu par Krievijas žurnālistiku ("Энциклопедия жизни современной российской журналистики"). Nu smalki!

Nākamā tikšanās bija pārrunas Žurnālistikas fakultātē. Sasēdināja mūs visus ap U veida galdu, vienā pusē mēs, maģistranti, pretī žurfaka vadība. Būtībā katrs no mums pateica kā viņu sauc, no kurienes ir, komisija katram pajautāja vienu jautājumu, pašķirstīja tās esejas, ko bijām sūtījuši, beigās paziņoja, ka visi esam uzņemti, ar to arī viss laimīgi beidzās. Te video par to.

Kādas divas stundas pagāja kārtojot papīrus, aizpildot nekaitāmas veidlapas un klausoties, kādi papīri vēl tik mums nebūs jāsadabū - diploma tulkojums, kas notariāli apstiprināts, neskatoties uz to, ka Latvijā jau tas vienreiz izdarīts, pases tulkojums un vēl visādi brīnumi, kuru racionālā jēga nav saprotama.

Pēc tam visi devāmies tikties ar NVS valstu humānās sadarbības fonda vadītāju, t.i., mūsu sponsoru. Fonda izpilddirektors un bijušais Armēnijas vēstnieks Armens Smbatjans izstāstīja par fonda un konkrētā projekta mērķi, īpaši uzsverot to, cik svarīgi ir stiprināt humānās (personīgi-cilvēciskās) attiecības starp bijušajām PSRS republikām. Beigās kopīgs foto un beidzot varējām būt brīvi. Visu dienu bez ēšanas, bijām jau stipri noguruši. Beigās fonda preses sekretārs Aleksandrs Kalugins, jauns un draudzīgs čalis (nu tā vismaz pirmajā brīdī liekas), uzcienāja mūs ar kafiju.

Kad atgriezos kopmītnēs, pulkstenis jau bija pāri septiņiem, stāva administratore, protams, jau prom, par matraci atkal jāaizmirst.