Tā nu ir sagadījies, ka esmu uzsācis studijas maģistrantūrā Maskavas Lomonosova Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. Lai man nebūtu jāatkārto atkal un atkal viens un tas pats neskaitāmiem interesentiem, top šī dienasgrāmata. Tajā īsi aprakstīšu savus piedzīvojumus un iespaidus Maskavā. Lasīt jāsāk no visvecākā ieraksta, kuru var atrast pašā apakšā un vairākas reizes nospiežot pogu "vecākas ziņas".

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Piektā diena - kopmītnes 3

Esmu jau pirms 10.00 pie telpas Nr.5. Cilvēki jūtami mazāk, kā iepriekšējās dienas, taču ir tāpat. Pie durvīm vesels bars ar tādiem, kuriem teikts, lai nāk 10.00 bez rindas. Tā kā 20 cilvēki bez rindas vienlaicīgi nevar ieiet, tad rinda ir tāpat. Taču šodien rinda kustās neticami ātri, un es jau pēc pusotras stundas esmu ticis iekšā. Atdod man pasi, papīrus, sūta uz grāmatvedību. Kāpēc man papīrus nevarēja atstāt vakar, un es nevarēju iet pa taisno šorīt uz grāmatvedību bez pusotras stundas stāvēšanas, jautāt nemaz nesāku. Tālāk viss diezgan ātri, grāmatvedība sarēķināja, cik man jāmaksā, kasē samaksāju, ar visiem papīriem un čeku atkal uz jau par ļaunu murgu kļuvušo telpu Nr.5. Tur visu atzina par labu esam, iedeva man krutāku pagaidu caurlaidi, uz mēnesi, īsto caurlaidi došot tad, kad būšu nokārtojis reģistrāciju.

Beidzot man ir kaut cik normāla caurlaide un pase, beidzot varu braukt uz savu žurfaku, kur, kā jau biju saņēmis ziņu, mani gaidot, lai var kārtot formalitātes. Žurfaka ārzemju  (jeb ārzemnieku) daļa mani sagaida ar patiesu prieku, iedod parakstīt visādus papīrus, un dāmas sāk stāstīt, ka ja es būtu ienācis uzreiz pie viņām, tad man trīs dienas ar ķīniešiem nebūtu bijis jātusē. Uz manu jautājumu, kāpēc man tajā pirmajā dienā, kad bija pārrunas un papīru kārtošana, neviens pat neieminējās, ka man jāienāk ārzemju daļā, atbilde bija, ka tas taču pats par sevi saprotams, ka bija jāienāk. Interesanti, kā gan es to varēju zināt, ja es pat par tādu ārzemju nodaļu neko nezināju, kur nu vēl to, ka visas formalitātes jākārto šajā daļā.

Nu jā, reģistrācija, ir Krievijā tāda eksotika, kas ES pilsoņiem nemaz nav saprotama, kāda vēl reģistrācija, ja man ir vīza uz mēnesi? Bet te trīs dienu laikā kaut kur ir jāreģistrējas, lai nepaliec karājoties gaisā un kaut kur būtu piesiets. Pa tām dienām, kamēr tikos, pārrunājos un biju kopmītņu gūstā, termiņš ir cauri, un man it kā jāmaksā sods, 2000RUB (~36Ls). Tas, ka tas ir MVU vainas dēļ, nevienam neinteresē. Saraksta man kaut kādus papīrus, man atkal jābrauc uz savu galveno ēku, tur pagrabā jāatrod milicijas/migrācijas dienesta iecirknis un tur jāsamaksā štrāfs, jāpaņem par to spravka (kā tad nu bez spravkas), tad jāiet uz citu kabinetu,  un tur mani piereģistrēšot.

Ieeju iecirknī, tur man izpēta datumus un saka, ka šodien vēl nav nokavēts, es mierīgi varu iet reģistrēties. Aizeju uz reģistrācijas vietu, tur darba laiks sen jau beidzies. Eju atpakaļ uz iecirkni, saku, ka gribu samaksāt štrāfu, lai rīt no rīta uzeiz varu iet reģistrēties. Dāmīte uniformā saka, ka šovakar viņa mani nevar štrāfēt, jo šodien es esmu legāls, lai es nāku rīt no rīta, tad viņa mani noštrāfēšot. Jautri.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru