Kāpēc tā?

Piedāvājums studēt maģistrantūrā Maskavā nokrita pilnīgi no gaisa un absolūti negaidot. Izšķirties jā vai nē, nebija viegli. 

No vienas puses Maskavas Lomonosova Valsts universitātes akadēmiskais līmenis, cik noskaidroju, ir ļoti augsts. Piedāvātās studijas bez maksas, kopmītnes bez maksas, jāmaksā tikai par ēšanu u.tml., kas arī nav nemaz tik lēti. Jauna pieredze, jauni kontakti, izglītība, kāda Latvijā nevienam nebūs. Ņemot vērā, ka tagad visi raujas studēt uz Rietumiem, studijas un kontakti Krievijā radītu unikālākas iespējas darba tirgū, nekā ja es pabeigtu kādu vietējo maģistrantūru. Studijām Rietumos šķērslis ir arī manas ne visai spīdošās angļu valodas iemaņas, bet ar krievu valodu man īpašas problēmas nav. Likās arī, ka dzīvē kaut kas jāpamaina. 

No otras puses, braukt prom uz diviem gadiem, pamest darbu, draugus, turklāt vēl finansiālais jautājums. Bija ļoti maz informācijas arī par programmu, zināju tikai nosaukumu un ļoti vispārēju kursa aprakstu.

Lai vai kā, bet pēc apspriešanās un konsultēšanās ar vairākiem kompetentiem cilvēkiem un bijušajiem pasniedzējiem, izlēmu, ka jābrauc. Izlemt palīdzēja arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri, kuru viedoklis bija viennozīmīgs - šādu izdevību pie šādiem nosacījumiem laist garām nedrīkst nekādā gadījumā.

Čemodāns - ja nu kāds nezina, kas tas tād

Pēc sākotnējām sarunām pa telefonu un e-pastu, motivācijas vēstules un 3 lpp. esejas "Jauno demokrātiju plusi un mīnusi" nosūtīšanas, augusta vidū saņēmu uzaicinājumu no Maskavas, ka 30. datumā mani gaida uz pārrunām. Nu ko, jākrāmē čemodāns un jādodas pretī jaunajam un nezināmajam.